Kredīts bez pārbaudes

Priekšnosacījumi kredīta saņemšanai un ko aizdevēji izvērtē datu bāzes pārbaudot

Visbiežāk piešķirot jebkādu kredītu Latvijas teritorijā, aizdevējam ir jāpārliecinās, ka aizņēmējam ir:

• vismaz 18 gadu vecums;
• bankas konts kādā no Latvijas komercbankām;
• telefona numurs, kas piesaistīts kādam no Latvijas telekomunikāciju operatoriem;
• oficiāli, pierādāmi, pietiekami un regulāri ienākumi.

Tāpat kā pieņemot lēmumu aizdevumu piešķirt vai atteikt, banka aprēķina kredītspēju, kas balstīta uz oficiālajiem ienākumiem, to avotu un iepriekšējām, kā arī esošajām saistībām. Piemēram, hipotekārā kredīta gadījumā, pieteikuma izskatīšanā var tikt ņemts vērā arī darba stāžs vai darba nozare.

Visbiežāk katrs aizdevējs būs noteicis, cik lieliem ir jābūt minimālajiem ikmēneša ienākumiem, cik procentiem no ienākumiem ir jāvelta kredīta atmaksai un vai aizdevējs kredītu ir spējīgs piedāvāt ar sliktu kredītvēsturi vai bez bāzu pārbaudes.

Kredīts bez reģistrācijas maksas

Laikam ejot, reģistrācijas maksa, jeb 0,1 centa maksājums sāk palikt par pagātni. Ir aizdevēji, kas izmanto šādu praksi, bet visbiežāk, it īpaši aizņemoties tiešsaistē, aizdevēji izmanto citus indentifikācijas veidus.

Aizņemšanās bez reģistrācijas maksas gan nav aizņemšanās bez pārbaudes, jo, lai arī 0,1 centa ieturēšana netiek piemērota, aizdevuma pieteikums tiek izskatīts tikai gadījumā, ja ir iespējams noteikt precīzus un patiesus datus par personas kredītvēsturi un ienākumiem.

Pieteikuma aizpildīšana Moni365 ir bez reģistrācijas maksas un tas neveido nekādas kredītsaistības līdz pat brīdim, kad tiek parakstīts līgums ar kredītdevēju. Katrs pieteikums tiek izskatīts individuāli un vislabākos piedāvājumus ar lielāku maksimālo summu, zemāko procentu likmi un mazāko ikmēneša maksājumu būs iespējams saņemt tiem, kam ir pierādāma maksātspēja un kredītvēsture.

Bet kā rīkoties, ja bankas konta nav?

Gadījumā, ja bankas konta nav, vai esošie konti nav kādā no Latvijas komercbankām, aizņemties būs iespējams tikai:

• ierodoties bankas filiālē, pierādot savu indentitāti un saņemot aizdevumu skaidrā naudā;
• saņemot aizdevumu skaidrā naudā pret ķīlu;

Ja aizdevējam nav iespējams pārbaudīt maksātspēju ar bankas konta starpniecību, var tikt pārbaudītas citas bāzes (skatīt tālāk: Kādas bāzes kredītspējas aprēķinā banka var pārbaudīt?), taču bez ķīlas visbiežāk aizdevumu nebūs iespējams saņemt, ja nav pārliecība, ka būs iespējams atmaksāt kredītu.

Otrs variants ir kredīts pret kustamo vai nekustamo īpašumu. Vienīgais veids, kā saņemt kredītu bez ienākumu pārbaudes, būs ar lombarda starpniecību. Citu veidu kredīti (kā hipotēka, auto kredīts ar ķīlu), papildus identifikācijas pārbaudei, ir nepieciešams arī pierādīt, ka ienākumi ir pietiekami un ka būs iespējas atmaksāt kredītu laikā un pilnā apjomā.

Kas un kā apstrādā manus personas datus?

Saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulu (GDPR) visi datu apstrādātāji, tajā skaitā bankas un nebanku aizdevēji, drīkst apstrādāt tikai tiem sniegtos datus un tikai tādā apjomā, kas nepieciešams, pamatojoties uz likumu vai citu tiesisko pamatojumu.

Taču, kas un kā apstrādā manus datus un, kur iespējams saņemt aizdevumu bez ienākumu pierādīšanas, bez konta pārskata vai bāzes pārbaudes?

Visbiežāk bankas analizē tādus personas datus, lai izveidotu piedāvājumus, kas pamatoti uz katra klienta individuālo situāciju. Pāris piemēri, kas ilustrē to, kā visbiežāk dati tiek apstrādāti:

• Banka, kurā ir atvērts bankas konts, var analizēt, kādi ikdienas bankas pakalpojumi tiek izmantoti, lai atgādinātu par produktiem un pakalpojumiem, kuri netiek izmantoti, un, lai saglabātu piekļuvi naudas līdzekļiem jebkurā diennakts laikā.
• Banka var analizēt finanšu datus, tostarp izmaiņas un izmantotos produktus/pakalpojumus, un piedāvāt risinājumus, kas atbilst katra individuālajai situācijai. Piemēram - piedāvāt jaunus finansēšanas limitus, kas nepasliktina finansiālo stabilitāti. Tāpat arī var tikt sniegta informācija par alternatīviem risinājumiem tiem produktiem/pakalpojumiem, kas jau tiek izmantoti.
• Apstrādāt datus par ienākumiem, uzkrājumiem, vecumu u.tml., rūpējoties, lai izvēlētie risinājumi uzlabotu finansiālo labklājību un drošību, novēršot situāciju, ka izvēlētie risinājumi varētu radīt papildu izmaksas vai ierobežotu piekļuvi naudas līdzekļiem ārkārtas gadījumos.
• Analizēt, kādi produkti/pakalpojumi tiek izmantoti, un var tikt veikts salīdzinājums ar to, ko izmanto citi klienti, lai piedāvātu līdzīgus piedāvājumus.
• Kādu produktu/pakalpojumu izmantošana ir pārtraukta, lai varētu piedāvāt tos slēgt vai slēgt ātrāk, gadījumā, ja finansiālā situācija to ļauj (piemēram, atmaksāt aizdevumu pirms termiņa).
• Analizēt, vai tiek izpildīti produkta pamatnosacījumi, kas noteikti. Piemēram, kredīta noformēšanai (vecums, kredītvēsture, ienākumu apjoms, saistības u.tml.), vai kāds būtu cenas piedāvājums apdrošināšanas līgumam (analizēt vecumu apvienojumā ar statistiskajiem datiem un, vai pieteicējs ir kādas klientu programmas dalībnieks un var saņemt izdevīgāku cenu).

Kādas bāzes kredītspējas aprēķinā banka var pārbaudīt?

Ir iespējams, ka piesakoties kredītam banka neprasa vairāk pierādījumu ienākumu apjoma pierādīšanai vai papildus informāciju par kredītsaistībām. Šis var būt tāpēc, ka bankai ir pārliecība, ka klients būs spējīgs kredītu atmaksāt.

Tāpat arī katram aizdevējam (kā bankai, tā arī nebanku aizdevējiem) ir savi nosacījumi, kas ļauj kādam piešķirt vai atteikt aizdevumu - cik lieli ienākumi ir pietiekami, cik lielu summu ir iespējams aizņemties vai cik senā pagātnē oficiālus ienākumus ir nepieciešams pierādīt. Tā kā ir noteikti šādi nosacījumi, ir iespējams, ka banka var pārbaudīt:

• informāciju no ienākumu datu bāzēm (VSAA un/vai VID);
• informāciju par kredīta saistībām un atmaksas kvalitāti (Latvijas Bankas kredītu reģistrs, Kredītu informācijas birojs, CREFO);
• datu bāzes, kas nepieciešamas noziedzīgu iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas monitoringam.
  Nepieciešamības gadījumā var arī tikt izmantotas vēl citas datu bāzes, kā piemēram, informācija par uzņēmuma finanšu datiem.